• Veidojam uzkrājumus nedrošiem parādiem
Publikācija:

Veidojam uzkrājumus nedrošiem parādiem

26 novembris 2018

Šogad, sastādot gada pārskatu, būs jāievēro jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma prasības šaubīgo debitoru uzskaitei un norakstīšanai, tāpēc atgādinām, kā veicami grāmatojumi un kādi knifi jāņem vērā.

Ir nozares, kurās praktiski nav pircēju parādu, teiksim, veikaliem, kas nepārdod preci, ja uzreiz netiek saņemta samaksa, – tātad veikaliem nav pircēju parādu, līdz ar to var šķist, ka tos nesaista jautājumi par to, vai jāveido uzkrājumi nedrošiem/šaubīgiem debitoriem un ko ar šiem uzkrājumiem darīt, piemēram, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tomēr arī veikaliem var rasties nepieciešamība veidot uzkrājumus nedrošiem debitoriem, jo ir jāizvērtē ne tikai pircēju parādu atgūstamība, bet arī citu debitoru posteņu atgūstamības iespējas. Kā zināms, debitorus var ietvert dažādos posteņos. Parasti uzņēmumu bilancē ir šādi debitoru parādi:

  • pircēju parādi;
  • radniecīgo sabiedrību parādi;
  • asociēto sabiedrību parādi;
  • citi debitori;
  • aizdevumi;
  • nākamo periodu izmaksas;
  • uzkrātie ieņēmumi.

Grāmatojam!

Ar uzkrājumu nedrošiem parādiem grāmatošanu nav nekādu problēmu, vien ir jāveic šāds grāmatojums:

  • D Izmaksas (peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA))
  • K Uzkrājumi nedrošiem parādiem (bilances pasīvā)

Daži grāmatveži vienlaikus pārgrāmato debitoru parādu uz atsevišķu kontu, kurā uzskaita tikai nedrošos parādus, piemēram:

  • D Nedrošie pircēju parādi
  • K Pircēju parādi

Te gan jāatceras, ka uzkrājumi nedrošiem parādiem pēc savas būtības ir nevis uzkrājumi, bet gan vērtības samazinājums un gada pārskatā ir samazināmi attiecīgie debitoru parādi, kuriem ir izveidoti uzkrājumi.Bilancē debitoru parādi tiek uzrādīti neto vērtībā, t.i., no sākotnējās jeb bruto vērtības atņem uzkrājumus un iegūst debitoru neto vērtību.

Ja ir zināms, ka debitora parāds nav atgūstams, piemēram, debitors likvidēts, tad šo parādu,

  • neveidojot uzkrājumus, uzreiz noraksta izmaksās, veicot grāmatojumu:
  • D Izmaksas (PZA)
  • K Pircēju parādi (bilances aktīvā)
  • ja iepriekš jau ir izveidoti uzkrājumi, tad noraksta no uzkrājumiem:
  • D Uzkrājumi nedrošiem parādiem (bilances pasīvā)
  • K Pircēju parādi (bilances aktīvā) 

Veidojam uzkrājumus!

Ja uzņēmums, piemēram, tirgo preces un ļauj pircējam veikt samaksu 30 dienu laikā, bet pircējs nav samaksājis 35.dienā, vai šim parādam ir jāveido uzkrājums vai vēl ne? Tam, kad un kā izvērtēt debitorus un nolemt – veidot vai vēl neveidot uzkrājumus nedrošiem parādiem –, jābūt aprakstītam uzņēmuma grāmatvedības politikā, lai vienādi novērtētu vienveidīgus darījumus. Šajā ziņā vienkāršāk ir grupas meitas uzņēmumiem, jo tie parasti saņem gatavas instrukcijas no vadības un atliek tikai tām sekot. Savukārt pārējiem uzņēmumiem pašiem ir jānosaka, kā un kad tiks vērtēti debitoru parādi. Nereti tiek vērtēti atlikumi gada beigās, kad tiek gatavots gada pārskats, jo to paredz arī likuma “Par grāmatvedību” 11.pants. Tajā teikts, ka katra pārskata beigās uzņēmums veic inventarizāciju visai savai mantai, arī lietojumā esošai mantai, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Šajā brīdī uzņēmuma vadība parasti izvērtē debitoru parādu atgūstamības iespējas. Būtībā uzkrājumi jāveido, kad rodas šaubas par debitoru parāda atgūšanu, negaidot gada pārskata gatavošanu.

Visbiežāk uzņēmumi parādus vērtē individuāli, un vērtējot ir jāņem vērā visa tajā brīdī pieejamā informācija, kas rūpīgi jāizanalizē, – cik ilgi debitors ir kavējis samaksu, vai šim debitoram tā ir ierasta prakse – kavēt samaksu par, piemēram, 10–30 dienām, vai parāds, kas gada beigās vēl tiek kavēts, ir samaksāts līdz vērtēšanas brīdim –, kā arī cita informācija, teiksim, nekavēts parāds gada beigās, bet nākamā gada februārī ir uzsākts debitora maksātnespējas process. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 157.punktu:

Parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un viņam ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process, ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts, ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī citos gadījumos.

Ja uzņēmumam ir liels debitoru skaits, tad var veidot uzkrājumus nevis individuāliem pircēju parādiem, bet gan vienveidīgu parādu grupām, balstoties uz uzņēmuma vēsturisko pieredzi.

Piemērs

 

Piemēram, debitoriem, kas nav kavējuši samaksas termiņu, uzkrājumus neveido, tiem, kas kavējuši līdz 30 dienām, veido uzkrājumus 5% apmērā, tiem, kas kavējuši 31–60 dienas, 10% apmērā, ja kavētas 61–90 dienas, tad 50%, bet, sākot ar 91.dienu, kavētiem parādiem veido 100% uzkrājumus.

Pārejam uz jauno kārtību!

Pašlaik ir interesants periods, kad pārejam no vecās UIN koncepcijas uz jauno. Pamatojoties uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) Pārejas noteikumu 28.punktu, jāatceras, ka jaunais UIN likums ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Ko darīt ar “vecajiem” debitoriem, t.i., ar debitoriem, kas radušies līdz 2017.gada 31.decembrim, ja tiem nav izveidoti uzkrājumi? Ko darīt, ja “vecajiem” debitoriem ir izveidoti uzkrājumi, bet debitors ir labojies un samaksā savu parādu? Ja esam uzņēmums, kas ir maksājis UIN gan līdz 2017.gada 31.decembrim, gan pēc 2018.gada 1.janvāra, tad uzkrājumus šaubīgiem debitoriem, kas ir izveidoti līdz 2017.gada 31.decembrim, uzskaitām atsevišķi no tiem, kuri tiek veidoti pēc 2018.gada 1.janvāra. Varbūt ir lietderīgi apsvērt domu par to, ka arī debitoru parādiem uzskaitē jāveido sadalījums: vienā kontā “vecie”, citā – “jaunie”?

Izrādās, ir ļoti vienkārši: ja 2018.gadā un vēlāk norakstām debitora parādu, kas ir izveidojies līdz 2018.gada 1.janvārim, tad ar UIN apliekamā bāze nav jāpalielina par šo debitoru parādu, jo UIN likuma 9.panta nosacījumi nav jāpiemēro “vecajiem” parādiem. Tas ir apstiprināts arī Valsts ieņēmumu dienesta vietnē publicētajā uzziņā par debitoru parādu norakstīšanu (2018.gada 25.maija uzziņa Nr. 30.1-8.7/143933).

Savukārt, ja vēlamies samazināt ar UIN apliekamo bāzi, ko esam tiesīgi darīt saskaņā ar UIN likuma Pārejas noteikumu 32.punktu par 75% no “vecā” debitora, tad jāizpilda šo pašu Pārejas noteikumu 31.punkta nosacījumi.

Samazinām ar UIN apliekamo bāzi!

Ja pēc 2018.gada 1.janvāra debitora parādam, kas radies līdz 2017.gada 31.decembrim, veidojam uzkrājumus vai to norakstām, t.i., palielinām izmaksas PZA kontā, tad saskaņā ar UIN likuma Pārejas noteikumu 31.punktu drīkstam samazināt ar UIN apliekamo bāzi, ja šis parāds atbilst UIN likuma 9.panta 3.daļas nosacījumiem, ja esam veikuši visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Diemžēl likumā nav atrodams šo darbību saraksts, tāpēc nav iespējas tās visas uzskaitīt, bet, manuprāt, varētu sākt ar atgādinājuma vēstuļu sūtīšanu debitoram līdz pat parādu nodošanai parādu piedzinējiem.

Vārdu sakot, sabiedrība drīkst samazināt ar UIN apliekamo bāzi, ja parāda atgūšana nav iespējama, jo parādnieks ir likvidēts/miris vai tam nepietiek līdzekļu, lai atdotu parādu, vai arī nelielām summām parāda piedziņu uzsākt nav ekonomiski lietderīgi.

Šajā gadījumā jāievēro UIN likuma Pārejas noteikumu 10.punktā teiktais: par šo summu jāsamazina līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītā peļņa. Ko darīt, ja nav nesadalītās peļņas, ko samazināt? Tad nedrīkst samazināt ar UIN apliekamo bāzi. Der atcerēties, ka, samazinot “veco” nesadalīto peļņu, uzņēmums samazina arī summu, kuru varēs sadalīt dividendēs bez UIN maksāšanas. Jāatgādina, ka nesadalītās peļņas sadale ir tikai UIN aprēķinam, nekādi grāmatojumi finanšu uzskaitē nav veicami.

Uzņēmums ir tiesīgs samazināt ar UIN apliekamo bāzi arī par tiem debitoru parādiem, kas radušies līdz 2017.gada 31.decembrim un kuriem ir izveidoti uzkrājumi līdz 2017.gada 31.decembrim, ja tie atbilst tiem pašiem UIN likuma 9.panta 3.daļas nosacījumiem.

Ko darīt ar “vecajiem” vispārējiem (nevis speciālajiem, kas veidoti konkrētam debitoru parādam) uzkrājumiem nedrošiem parādiem? Domājams, ka arī šajā situācijā galvenais ir tas, ka tie ir izveidoti līdz 2017.gada 31.decembrim (vienalga, 2015. vai 2017.gadā) un ar tiem jārīkojas tieši tāpat kā speciālajiem “vecajiem” uzkrājumiem.

Avots: iFinanses.lv