This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
  • Santa | Intervija ar BDO partneri Vitu Liberti
Publikācija:

Santa | Intervija ar BDO partneri Vitu Liberti

26 aprīlis 2018

NODARBOŠANĀS: juriste, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma BDO partnere. 

ĀRPUS DARBA: mīl kultūru un to atbalsta, sporto (spēlē tenisu) un to atbalsta (bijusi Latvijas Sieviešu futbola fonda prezidente). 

JAUNS IZAICINĀJUMS: nesen dibinātais mākslas fonds VV Foundation, kura pirmais notikums ir latviešu izcelsmes zviedru gleznotāja Lara Strunkes personālizstāde Aiza (līdz 11. maijam skatāma Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā). 

1. ES TICU -VISAM PAMATĀ IR DARBS. Ja tu neieguldi vairāk, nekā no tevis prasa, attīstības nebūs. Pie manis reiz mājās ciemojās kāda sabiedrībā zināma dāma, tik tikko bijām apsveicinājušās, bet viņa man uzreiz ar jautājumu: «Klau, bet kāpēc tu esi veiksmīga? Esi talantīga vai vienkārši daudz strādā?» Nodomāju, ka acīmredzot viņa to jautā sev. Jo, manuprāt, tas nav izslēdzoši. Talants ir labs starts, bet galā var nonākt ar darbu. Rakstniekam Malkolmam Gledvelam bija teorija par 10 000 stundu praksi kādā konkrētā jomā, pēc kuras jebkurš cilvēks sasniedz eksperta līmeni. Nesen biznesa partneris atgādināja tos laikus, kad vēl bijām algoti darbinieki. Seši rītā, bet Liberte jau darbā un vakarā, kad visi prom, vēl sēž. Ja tu domā, ka, strādājot no deviņiem līdz sešiem, kļūsi par uzņēmuma īpašnieku, - nu nekā! 

2. ESMU KLAUSĪTĀJA. Arī dzīvē, ne tikai biznesā esmu vairāk klusētāja nekā runātāja. Manuprāt, troksnis palīdz noslēpties un īpaši sapulcēs ir destruktīvs. Tāpēc plānoju birojā ieviest kontrolētu klausīšanās principu -attiecīgajā brīdī runāt var tikai viens cilvēks, pie kura atrodas konkrēts priekšmets, piemēram, zīmulis. 

3. VIENMĒR VAR LABĀK. Mani visbiežāk spēj sadusmot paviršība. Virspusēja attieksme pret sevi, otru cilvēku, darbu ir mūsdienu sērga. Ne tikai darbā, bet vispār dzīvē kaitina, ja kaut kas tiek pasniegts kā izdarīts, lai gan varēja daudz labāk. 

4. PRASĪT, PIRMS DOT, - MAN TAS NAV SAPROTAMI. 
Labam darbam nav algas. Turpretī Y paaudzei tas ir ļoti raksturīgi - atnāk un sākumā paprasa algu, pirms tu vēl zini, vai viņš vispār kaut ko noderīgu tev spēj piedāvāt. Bet redzu un priecājos, ka savukārt jaunie, Z paaudze, kam tagad ir ap 20, nedaudz pāri, ir pavisam atšķirīgi - ar citām vērtībām, viņus neinteresē materiālais guvums, bet lielas idejas un brīva, nepiesieta dzīve. Šajā paaudzē es redzu ļoti lielu potenciālu arī mūsu sabiedrībai. 

5. JAU KĀDU LAIKU MĒĢINU RAKSTĪT DIENASGRĀMATU. Esmu novērojusi, ka tie, kas ir veiksmīgi, bieži vien raksta dienasgrāmatas - retrospektīvas vai uz priekšu motivējošas, bet svarīgi, ka šādi tiek formulēts un uzturēts moto. Pašlaik man tā ir došana. Dažiem šķiet, ka biznesmenim vienīgais mērķis ir nopelnīt sev. Milzīgā neizpratne sabiedrībā attiecībā pret uzņēmējiem un varošiem cilvēkiem ir ļoti gremdējoša. Lai arī no malas šķiet, ka ir manta, statuss, viss viegli un smuki nāk, otrā pusē tam ir daudz sviedru un klapatu. 

6. BRĪŽIEM NOSPIEŽ SAJŪTA, KA ESMU PĀRĀK APKRĀVUSIES, tajā skaitā ar mantām. Kabinetā pie sienas kā atgādinājums man ir Aijas Zariņas glezna Esības vieglums ar meiteni, kura rokās kā balonu gaisā tur diedziņā kaiju. Tas ir 2010. gada darbs, ļoti gaišs un pozitīvs. Un šis temats - esības vieglums - man ir ļoti aktuāls. Jo viegli eksistēt nav viegli. Arī atteikšanās bieži vien ir grūta. Nenoliedzami, man ir grūti šķirties, un to droši vien arī ārēji var redzēt - it kā runāju par esības vieglumu un nemateriālajām vērtībām, bet joprojām piedalos sabiedrībā, kur materiālās vērtības ir svarīgas, un pieņemu šos noteikumus. Tomēr atgādinu sev, ka bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet tas, kam neko nevajag. 

7. GRIBU RAKTIES DZIĻUMĀ. Mūsu rīkotās Lara Strunkes izstādes temats ir aiza, kuras motīvu mākslinieks turpina attīstīt vairākus gadus. Larim konkrētā interese radās Islandē - apstājās autobusa pieturā un ieraudzīja aizu, tik vienkārši. Un tas ir temats, ko viņš ir pētījis un attīstījis gadiem, draugi jau pat sarakstījuši filozofiskus apcerējumus par aizu. Lara spēja noturēt uzmanību, būt vērīgam un iet dziļumā ir īpašības, ko gribu sevī attīstīt. Mana aiza - tas ir cilvēks. Jurista profesija man tiešām šķiet ļoti interesanta, bet, ja nebūtu metusies biznesā, droši vien būtu antropoloģe. 

8. MAN IR RAKSTURĪGI SAKĀPINĀT NEGATĪVISMU, UN TAS KAITINA PAŠAI SEVĪ. 
Bet esmu Jaunava - noveļu uz to. Apzinos, ka ar savu ego man daudz jāstrādā. Esmu mēģinājusi arī pie Jura Rubeņa atdalīt ego no sevis pašas. Nav tas vienkārši - būt piekāpīgākai. Es arī sev diez ko nepatīku - kritizēju. Šī nemitīgā sevis sodīšana ir klātesoša. Bet cilvēks jau ļoti daudz negāciju patiesībā izmet tikai tāpēc, ka netic pats sev. Visas greizsirdības, apskaušanas ir tāpēc, ka netici sev. Spēja sevi mīlēt man vēl ir jāmācās. 

9. VĒRTĪBAS AR GADIEM MAINĀS. Jaunībā svarīgi sevi pierādīt, bet pusmūžā saproti - kam tu sevi pierādīsi? Pasaules kontekstā jau tāpat man nekas īpaši daudz nav sanācis. Bet, arī pieļaujot, ka man nebūtu veicies profesijā, es diez vai būtu pilnībā nodevusies ģimenes dzīvei, tā man nebija prioritāte. Ja vienā jomā liec akcentu, cita mazliet pieklibo. Laika nav-tā ir aizbildināšanās. Jautājums ir tikai par prioritātēm. 

10. NEKAS NAV PASAULES GALS. Šorīt bija kārtējā situācija, kas to apliecina. Kā psiholoģe darbojos diezgan bieži. Zvana darbiniece un raud, nav gulējusi, izšķīrusies no sava drauga, nākamnedēļ darbā nebūs, vispār nezina, kad būs, jo ir traģēdija un bezdibenis. Es pazīstu šo situāciju - tobrīd tiešām ir sajūta, ka viss. Tā kā viņa ir jaunāka par mani, es kā vieda vecmāmiņa varu teikt - šis ir sīkums. Dažreiz manī jau iestājas cinisma fāze, jo esmu redzējusi visādas situācijas un neviena nav pasaules beigas, ja vien tu esi dzīvs. ■

IETEIKUMS

JEBKURŠ CILVĒKS IR SLINKS, ES ARĪ. BET TERMIŅŠ UN PAŠDISCIPLĪNA IR ĻOTI SVARĪGI. 
Lai būtu disciplīna, pamatā ir plāns. Jo, ja nav prioritāšu plāna, ir viegli apjukt. Gandrīz katru dienu gadās, ka ir desmit uzdevumi un neizpratne - visiem termiņš šodien. Pirmkārt, saproti, kurš ir vissvarīgākais uzdevums. Kuru uzdevumu var pārcelt uz rītdienu, jo termiņus vienmēr var pārcelt. Jo vairāk steigsies, jo mazāk būs laika. Vistrakāk ir tad, ja dienai pienāk gals un esi nonācis pats ar sevi vienā vienīgā haosā, jo stress uzdzinis nespēju koncentrēties un termiņu slogs nospiedis tā, ka beigās neesi izdarījis nevienu punktu.