This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

Dividendes – par būtiskāko 2019. gadā

07 marts 2019

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievēršam uzmanību nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019.gadā.

Komerclikuma 161.pants nosaka, ka Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pariet sabiedrības īpašumā.

Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.

Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums – dividendes, kas kā jebkurš cits ienākums ir apliekams ar nodokli, ja vien nepastāv likumā konkrēti noteikti izņēmumi. 

Komercsabiedrības dalībnieki var būt fiziskas un juridiskas personas, Latvijas rezidenti un nerezidenti, kā arī komercsabiedrība, kura izmaksā dividendes var būt kā Latvijas nodokļu maksātājs, tā arī ārvalsts. Visi šie nosacījumi var būtiski mainīt nodokļu nomaksas rezultātu. Dividenžu sadales brīdī ir būtiski ņemt vērā gan UIN, gan likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - IIN likums) normas, it īpaši, izmaksājot dividendes, kuras bija uzkrātas līdz 31.12.2017. un līdz šim nav izmaksātas. Konkrētajā rakstā pievērsīsim uzmanību regulējumam, kas skar Latvijas rezidentus– fiziskas un juridiskas personas.

Jauna UIN formas ieviešana (Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums, kas ir spēkā no 01.01.2018.) būtiski mainīja nodokļu piemērošanas principu dividenžu izmaksai un saņemšanai. Šobrīd nodokli par dividendēm ir pienākums maksāt nevis dividenžu īpašniekam, t.i., saņēmējam, bet izmaksātājam. Līdz šim dividenžu izmaksātājam bija pienākums tikai ieturēt nodokli un iemaksāt valsts budžetā par dividenžu saņēmēju.

Tādējādi, noslēdzot gada pārskatu un pieņemot lēmumu par dividenžu sadali, ir ļoti svarīgi saprast, kādas dividendes ir plānots izmaksāt – “vecās dividendes”, kas ir uzkrātas līdz 2018.gadam, vai “jaunās dividendes”, kas radušās pēc 2018.gada, kā arī to, kurš ir dividenžu saņēmējs.

Saskaņā ar UIN likuma 4.pantu ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalīta peļņa, kas ietver arī aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes. Tas nozīmē, ka, izmaksājot “jaunās dividendes”, uzņēmums aprēķina un iemaksā valsts budžetā UIN 20% vai 25% (atkarībā no aprēķina). Saņēmējam Latvijas rezidentam fiziskai personai, saskaņā ar IIN likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktu, dividendes ir atbrīvotas no nodokļa, ja no peļņas Latvijā vai ārvalstī ir samaksāts UIN vai ir ieturēts IIN vai tam pielīdzināms nodoklis.

Tas nozīmē, ka fiziskai personai nerodas apliekamais ienākums no dividendēm, ja par tām peļņas sadales brīdī ir samaksāts UIN.

Attiecībā uz ārvalstu komercsabiedrībām, IIN likuma izpratnē tiek pieņemts, ka UIN vai IIN ir samaksāts, un dividendes izmaksā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nodibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, ja pat saskaņā ar noteiktās valsts normatīvajiem aktiem peļņa no noteiktas uzņēmējdarbības nav apliekama ar nodokli vai apliekama ar minimālo likmi, bet uzņēmums ir UIN vai līdzīga peļņas nodokļa maksātājs, tad Latvijā konkrēts ienākums no dividendēm nav apliekams.

Jāņem vērā, ka konkrētais nosacījums nav piemērojams, ja noteiktiem mērķiem ir mākslīgi izveidota struktūra bez ekonomiska satura un būtības.

Papildus ir jāņem vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.899 35.1 punktu, kas skaidro, ka, piemērojot IIN likuma 9. panta pirmās daļas 2.punktu, tajā noteiktais atbrīvojums attiecināms arī uz dividendēm un dividendēm pielīdzināmiem ienākumiem, ko izmaksā UIN maksātājs, ja minētais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – dividenžu izmaksātājs – ir bijis tiesīgs samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par šo dividenžu un dividendēm pielīdzināmā ienākuma apmēru atbilstoši UIN likuma nosacījumiem.

Tas nozīmē, ka fiziskai personai, kura saņem dividendes no uzņēmuma, kam savukārt ir izmaksātas dividendes no meitas uzņēmuma, tās nav apliekamas ne ar IIN, ne ar UIN, jo dividenžu sadalē aplikšana ar nodokli notiek tikai vienu reizi sadalot tos pirmo reizi.

Saskaņā ar UIN likuma 6. panta pirmo daļu nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis. Tas nozīmē, ka Komercsabiedrība neiekļauj apliekamajā bāzē saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma.

Tomēr ir jāatceras, ka nav iespējams izmaksāt jaunās dividendes, kamēr ir uzkrātas vecās.

Ja dividenžu saņēmējs ir juridiska persona, tad, izmaksājot vecās dividendes, tām nav noilguma nodokļu piemērošanai (izņemot Komerclikumā noteikto 10 gadu ierobežojumu), t.i., ka arī iepriekš, juridiskai personai neveidojas apliekamais ienākums no saņemtajām dividendēm.

Tomēr fiziskajām personām 2019.gads ir ļoti nozīmīgs, jo saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumu 130.pantu, dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras UIN maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā.

Tas nozīmē, ka, sadalot vecās dividendes, sākot ar 01.01.2020., tām tiks piemērota 20% likme saskaņā ar IIN likuma 15.panta piekto daļu.

Viennozīmīgi ir palikuši spēkā visi ierobežojumi attiecībā uz ienākumiem no kapitālsabiedrībām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Šādi ienākumi un izdevumi vienmēr būs apliekami ar UIN vai ar IIN.

Apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāatceras, ka par dividenžu gūšanas dienu un ienākuma izmaksas dienu, saskaņā ar IIN likuma 16.1 panta 8.daļu, ir uzskatāma diena, kad dividendes ir aprēķinātas.

Tas nozīmē, ka, lai samaksātu 10% IIN par dividendēm, kuras ir uzkrātas līdz 31.12.2017., ir svarīgi aprēķināt un sadalīt dividendes līdz 2019.gada beigām, nevis fiziski tās izmaksāt.

Šajā rakstā ir izskatīti tikai daži svarīgākie pamatnosacījumi dividenžu izmaksai 2019.gadā, bet katra situācija ir pētāma atsevišķi. Atcerieties, ka vienmēr ir jāanalizē visa uzņēmuma grupa kopumā pēc atbilstošiem IIN un UIN piemērošanas nosacījumiem.