This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

DB | Uz kārts likti daudzi miljoni

08 maijs 2018

Bankas 

Kopš ABLV Bank slēgšanas banku sektors piedzīvo dramatiskas pārmaiņas, taču ne vienmēr tās ir pamatotas, un Latvija pārmērīgās klientu sijāšanas dēļ zaudē ne tikai riskanto nerezidentu naudu, bet arī vietējo, ilggadīgi strādājošo uzņēmēju līdzekļus 

Pati ABLV Bank, savukārt, vēl gaida uzrauga lēmumu par pašlikvidācijas plānu, FKTK sola to paziņot maija vidū. DB jau iepriekš rakstīja, ka, neļaujot bankai pašlikvidāciju, pastāv risks, ka pieslēgsies maksātnespējas administratori un, pēc iepriekš piedzīvotiem piemēriem, arī ABLV Bank var tikt izlaupīta, kas būtu vēl viens ļoti nevēlams un Latvijas uzņēmējdarbības vides reputāciju graujošs precedents. 

Dodas projām 

Šā gada aprīļa beigās banku piesaistīto noguldījumu apjoms bija 17,792 miljardi eiro, kas ir par 13% mazāk nekā februāra sākumā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Tas nozīmē, ka kopš februāra no banku sektora aizplūduši 2,6 miljardi eiro. Notikumi saistībā ar ABLV Bank slēgšanu veicinājuši aktīvāku klientu sijāšanu, taču ir pazīmes, ka konti tiek bloķēti ne tikai riskantiem ārvalstu klientiem, bet arī Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Tas ir negatīvi vērtējams faktors, jo jau vairāki uzņēmēji paziņojuši par to, ka pārcels savu naudu uz ārvalstīm. Tas kārtējo reizi rada sāpīgu triecienu valsts reputācijai un pastiprina ārzemju investoru šaubas par vēlmi šeit ieguldīt, ņemot vērā apziņu, ka pat vietējo uzņēmumu nauda nav vēlama un pastāv šķēršļi netraucētai darbībai. Ņemot vērā Latvijas valdības izziņoto šī brīža nostāju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī risku nonākt kritiskā situācijā jaunu FinCEN paziņojumu gadījumā, bankas pastiprināti pārtrauc sadarbību ar aizdomīgiem klientiem, norāda BDO Korporatīvo finanšu direktors Oskars Cimermanis. Viņš gan atzīst, ka «diemžēl rodas situācijas, kad bankas, neesot drošas par klientu riska lielumu, izvēlas nesadarboties arī ar likumīgi strādājošiem uzņēmumiem. Lai varētu turpināt veiksmīgi darboties, šie uzņēmumi būs spiesti izvērtēt savas darbības pārcelšanu uz citām valstīm». «Šajā gadījumā mums kā konsultantiem rodas darbs, taču valstij kopumā uzņēmumu aiziešana nebūt nav kompliments,» piebilst eksperts. Arī FKTK atzīst, ka bankas šobrīd slēdz kontus dažādu nozaru uzņēmumiem. «Iespējams, daļa labo nodomu tiek realizēti tādā «pārcenšanās režīmā», kas liek dažiem tirgus dalībniekiem finanšu sektorā atraidīt klientus, kuru biznesa aktivitātes nav mirklī izprotamas un reputācijai ir kaut mazākais ēnojums saistībā ar AML risku, un viņu darījumus,» uzsver FKTK vadītājs Peters Putniņš. «Mēs neatbalstām masveida kontu slēgšanu Latvijas uzņēmējiem pēc kādas vienas pazīmes vai pat kādas nozares ierobežošanu. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, esam runājuši ar lielākajiem tirgus spēlētājiem, ka ir jāvērtē rūpīgi un bez liekiem pārspīlējumiem. Tajā pašā laikā katrai bankai ir un var būt sava politika darbam ar klientiem un ir tiesības to realizēt. Neviens nevar piespiest sniegt kādam pakalpojumu. Latvijā ir 15 komercbankas, katrai sava klientu politika, tātad konkurence kopumā var nodrošināt pieeju pamatpakalpojumiem,» viņš piebilst. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa uzskata, ka klientu sijāšana notiek pamatoti: «Bankas izvērtē sadarbību ar visiem augsta riska klientiem - gan vietējiem, gan ārvalstu, samērojot to radītos riskus ar banku spēju vadīt un pārzināt konkrētam klientam piemītošos riskus. Kopumā Latvijas bankas pusotra gada laikā līdz 2017. gada vidum jau bija atteikušās no sadarbības ar aptuveni 30 tūkstošiem klientu, un šis process turpinās.» Pēc viņas teiktā, banku klienti ir lielākā vērtība, un kredītiestādes ir ieinteresētas uzturēt darījuma attiecības ar visiem klientiem, kas atbilst likuma prasībām un riska novērtējumam. Tātad atteikumam par pamatu galvenokārt ir apstāklis, ka nevis banka iespējamo klientu uzskata par potenciālo noziedznieku, bet gan fakts, ka banka piemēram, nav specializējusies attiecīgajā nozarē vai reģionā strādājošu klientu apkalpošanā. Tādējādi, ja sadarbība tiktu uzsākta vai turpināta, tā būtu salīdzinoši neērta un neefektīva pašam klientam un tā saimnieciskajai darbībai, viņa skaidro. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka banku sektorā būtu nepieciešama vienota politika attiecībā uz klientu revīziju.

O. Cimermanis iesaka, ka, pirmkārt, valdībai būtu jāizstrādā detalizēts regulējums, lai bankām sniegtu skaidras vadlīnijas par to, ar kādiem klientiem tās drīkst vai nedrīkst strādāt. Otrkārt, pēc eksperta domām, bankām būtu aktīvi jāseko, lai tiktu ievērotas visas regulējošās prasības un to klientu portfelī nebūtu uzņēmumu, kas veic nelikumīgas darbības, taču netiktu atteikta apkalpošana klientiem, kas darbojas, ievērojot likumus.

Runājot par tālāko noguldījumu dinamiku, FKTK vadītājs Pēters Putniņš prognozē, ka banku sektorā nerezidentu noguldījumu apjoms 3-4 mēnešu laikā sasniegs 20% līmeni no kopējiem noguldījumiem, kas ir zemākais līmenis pēdējo 20 gadu laikā. 

Vēl lemj 

Par ABLV Bank līdzekļu sadali gan patlaban aizvien nav skaidrības. Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par ABLV bank likvidācijas uzsākšanu februāra beigās, klientu un kreditoru interešu maksimālai aizsardzībai 26. februāri ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums par bankas pašlikvidāciju un izveidota likvidatoru komanda, kura tika papildināta aprīļa beigās un kurā ietilpst zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un zvērināta advokāte Eva Berlaus. 5. martā banka iesniedza FKTK bankas projektu par pašlikvidāciju, kuras mērķis ir apmierināt visas klientu un kreditoru saistības pilnā apmērā, jo, ņemot vērā pēdējos gados izskanējušos skandālus saistībā ar maksātnespēju procesiem, bankas vadība izlēma par labu pašlikvidācijai. 

Eksperti DB jau vairākkārt izteikuši viedokli, ka bankas pašlikvidācija varētu būt labākais risinājums, ņemot vērā iepriekšējos skaļos banku un vairāku uzņēmumu maksātnespējas procesus, kuros tiesvedības turpinās joprojām un kavē kreditorus saņemt tiem pienākošos līdzekļus, kā arī grāvuši sabiedrības un investoru uzticību. Ja netiek ļauta pašlikvidācija, maksātnespējas administratoriem un viņiem pietuvinātiem politiķiem var tikt brangs kumoss no aptuveni 100 milj.eiro aktīviem. 

Patlaban FKTK bankas iesniegtos dokumentus vēl vērtē. Sākotnēji lēmums tika plānots aprīļa sākumā, taču šobrīd termiņš ir iekavējies jau par mēnesi. Laikraksts DB uzzināja, ka FKTK pārstāvji cer lēmumu paziņot tuvāko divu nedēlu laikā. «Šī lēmuma izskatīšanas procesā papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana ir notikusi pēdējās nedēļās, līdz ar to arī FKTK aplēses par aprīļa pēdējām dienām kā gala lēmuma pieņemšanas termiņu pamainījās,» informē komisijas vadītājs. «Iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna, bet, protams, ka mēs vērtējam, pieprasām un saņemam vēl nepieciešamo informāciju paralēli un laiku garumā nevelkam bez vajadzības. FKTK vērtē gan plānu, gan aprēķinus - spēju kārtot saistības ar visiem kreditoriem, gan bankas aicinātos likvidatorus, tomēr gala atzinums vēl prasa laiku, jo izlemšanas procesā tagad ir iesaistīta arī ECB,» skaidroja FKTK pārstāve Ieva Upleja. FKTK pārstāvji atzīst, ka teorētiski ir iespējams, ka komisija var neļaut bankai veikt pašlikvidāciju, taču šobrīd sīkāku informāciju sniegt nevar un jāgaida gala atzinums, kas būs publisks. 

2018. gada 31. martā ABLV Bank aktīvu apjoms bija 2,44 miljardi eiro, noguldījumu apjoms - 1,63 miljardi eiro, bet kredītportfelis - 897,6 miljoni eiro. Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2018. gada 31. martā bija 21,33% (minimālais līmenis 11,5%), bet likviditātes rādītājs - 84,21% (minimālais līmenis 30%).