Jaunumi:

DB | Baltijā ziņo par 15 000, bet Austrijā – no 50 000 eiro

21 jūnijs 2018

Latvijā noteiktais slieksnis, kad maksājumu iestādēm obligāti jāziņo nodokļu administrācijai, Eiropas mērogā ir salīdzinoši zems. Latvijā jāziņo, ja cilvēka konta ienākumi vai izdevumi pārsniedz 15 000 eiro gadā 

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums par obligātajiem ziņošanas sliekšņiem ES dalībvalstīs. «Eiropas Padomes direktīva (kas pieprasa obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā) nosaka, ka finanšu institūcijām ir jāziņo par pakļautajiem finanšu kontiem tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lielākais un arī mazākais vērtības konts ir viens miljons eiro, savukārt katra valsts var noteikt savu limitu,» stāsta a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ES dalībvalstīs nav novērota vienota pieeja un tādējādi ir valstis, kur šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts salīdzinoši zems -Latvija, Lietuva, savukārt Austrijā tas ir 50 000 eiro, Lielbritānijā - 50 000 ASV dolāru apmērā. 

«Savukārt Lihtenšteinā, kas gan nav ES dalībvalsts, šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts Eiropas Padomes direktīvas līmenī - viens miljons eiro,» pētījuma datus rāda J. Zelmenis. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka ir valstis, piemēram, Vācija, Kipra, Īrija, kur vispār nav noteikts, kad par fizisko personu bankai obligāti ir jāziņo nodokļu administrācijai. 

Aizmūrēja vienu «logu» 

DB jau vēstīja, ka šā gada februārī tika izdarītas izmaņas nodokļu un nodevu likumā, kas būtībā precizēja ziņu apjomu bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Valsts ieņēmumu dienestā par savu klientu kontiem un naudas apgrozījumu tajos un bija spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Saeimas informācijā bija norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, jo līdzšinējā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi,būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai kontos. Ņemot vērā iespēju fiziskai personai vienā kredītiestādē atvērt vairākus kontus un veikt tajos darījumus, pārskaitot vienus un tos pašus naudas līdzekļus, precizēts, ka šīs summas neietvers klienta kontu kopējā apgrozījumā. 

Protams, joprojām cilvēkam paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un tādējādi nevienā no tām gadā nepārsniegt maģisko 15 000 eiro slieksni, vienlaikus neveicot pārskaitījumus no sev piederoša konta vienā bankā uz citā bankā sev piederošu kontu. 

1250 eiro ienākums 

Šis jauninājums tiek pamatots ar to, ka VID nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, «aplokšņu» algas risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku. Ir arī viedoklis, ka aplokšņu algu saņēmēji «nav tik dumji», lai šādi saņemto naudu ieskaitītu savā bankas kontā un tad ar bankas karti dotos iepirkties. Ja vēlme ir ar šo metodi noķert aplokšņu algu saņēmējus, tad 15 000 eiro gada konta apgrozījums ir pārāk liels un tam bija jābūt ievērojami mazākam - 3000-5000 eiro, pieļauj J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību uz formulējumu -noguldījumu un maksājumu konta apgrozījuma summa ir vairāk par 15 000 eiro. Tas ļauj secināt, ka zem šī formulējuma nokļūst pat tie, kuru alga mēnesī būs 1250 eiro vai pat vēl zemāks ienākumu līmenis, ja cilvēks pārdos savu auto vai nekustamo īpašumu. Viņaprāt, tādējādi nodokļu administrācijas rīcībā nonāks pat vairāki simti tūkstošu cilvēku konti un ir jautājums, ko šī valsts iestāde ar tiem darīs un kādus jautājumus pēc tam varētu sagaidīt šādu kontu īpašnieki. «Pat pēc Latvijas statistikas, 1250 eiro mēnesī «uz rokas» nav nekāda milzīgā alga, tā būtībā ir nosacīti valstī vidējā,» tā J. Zelmenis. 

Divas kategorijas 

«Šis jauninājums būtībā ir slazds tiem, kuri pa kluso izīrē nekustamos īpašumus - dzīvokļus, bet samaksu saņem pārskaitījumā uz kontu, kā arī tiem, kuri daļu algas saņem aploksnē un pēc tam šo aploksnes summu iemaksā savā kontā, izmantojot bankomātu,» uz jautājumu, kuras būs tās kategorijas, kuras šis risinājums «izķers», atbild J. Zelmenis. 

Viņaprāt, svarīgākais jautājums būs par nodokļu administrācijas kapacitāti no bankām saņemtos datus apstrādāt un izmantot. «Loģiski, ka ir pelēkais dzīvokļu izīrētāju slānis, caur kuru kopumā plūst desmitiem un varbūt pat simtiem miljonu eiro summas, taču lielākā daļa šo summu nav peļņa, bet gan tā tiek pārskaitīta citiem pakalpojumu sniedzējiem - par siltumu, elektrību, gāzi, mājas apsaimniekošanu utt.,» piemetina J. Zelmenis. 

Viņam esot divējādas sajūtas - pozitīvā - ēnu ekonomikā strādājošie nekustamā īpašuma izīrētāji tiks piespiesti legalizēties un maksāt attiecīgo ienākuma nodokļa likmi, bet ir arī negatīvā - šo personu izīrēto īpašumu cenrādis pieaugs kaut vai uz tā paša maksājamā ienākuma nodokļa rēķina. «Te var būt interesanta arī tālākā ķēdīte, kad VID sāks pētīt, kur naudu ņem tie, kuri maksā par īri dzīvokļa īpašniekam. Jautājums tikai, vai nodokļu administrācijai pietiks kapacitātes un vēlmes ar to nodarboties,» tā J. Zelmenis. Savukārt otra kategorija, kura varētu iekrist šajā slazdā ir tie, kuri naudu savā bankas kontā iemaksā, izmantojot bankomātus. Pirms kāda laika apkārt ceļoja pastāsts par kādu jaunu ģimeni, kura vēlējās saņemt hipotekāro kredītu, bet pirmās iemaksas veikšanai nepieciešamo summu savāca no radiniekiem un caur bankomātu iemaksāja savā kontā, bet rezultātā nesaņēma vēlamo kredītu mājoklim, bet dabūja apķīlātu kontu, paralizētu jebkādu iespējamo rīcību un skaidrošanos par naudas izcelsmi, par to, kas un kāpēc ir šādu naudu devis. 

Slieksnis vismaz par 30% lielāks 

«ES ir brīva kapitāla kustība, tāpēc prognozēju, ka turīgie iedzīvotāji, kuri nevēlēsies, lai par viņiem bankas sniedz ziņas nodokļu administrācijai, savus kontus atvērs citās ES dalībvalstīs, kurās šis automātiskās ziņošanas slieksnis nebūs tik zems kā Latvijā,» uz jautājumu par sekām atbild J. Zelmenis. Viņš pieļauj, ka būtībā minētie grozījumi varētu dot papildu klientus citās ES dalībvalstīs bāzētām bankām. «Rezultātā, noliekot ziņošanas slieksni salīdzinoši zemu, ieguvēji būs ārvalstu bankas, kuras varēs iegūt tieši turīgos cilvēkus no Latvijas. Citā vārdā to sauc par tirgus pārdali ar administratīvām metodēm,» secina J. Zelmenis. Viņš uzskata, ka loģiskāk būtu bijis Latvijā ieviest citu kontu apgrozījuma ziņošanas slieksni - 55 000 eiro gadā. «Tas ir slieksnis, no kura Latvijā ir jāmaksā visaugstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 31,4%, turklāt par tās nomaksu faktiski ir atbildīgs pats nodokļa maksātājs - cilvēks,» rosina J. Zelmenis. Viņaprāt, šāds sliekšņa apjoms samazinātu ne tikai bankām nododamās informācijas apmēru, bet arī to personu skaitu, kuras nokļūtu VID pārbaudāmo personu sarakstos. 

«Mazāks personu loks, efektīvāks darbs ar tiem, kuriem ir lieli ienākumi,» slieksni 55 000 eiro apmērā pamato J. Zelmenis. Viņaprāt, pat kontu apgrozījuma ziņošanas slieksnis - 20 004 eiro -būtu daudz jēdzīgās, jo tā ir robeža, par kuru, saņemot vairāk, gadā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23%, kamēr līdz šai summai - 20%. Interesanti, ka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, tagad Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, kad bankām ir jāziņo nodokļu administrācijai, ir pārāk zems. Proti, ideja par šādu pienākumu bankām ziņot par fizisko personu kontu apgrozījumu pie noteikta sliekšņa bijusi jau sen, jo tādējādi rodas iespēja analizēt cilvēku izdevumu atbilstību ieņēmumiem. Turklāt savulaik 15 000 eiro bijusi cita summa, bet tagad tā ir nedaudz lielāka alga par 1000 eiro mēnesī. Tāpēc, pēc I. Pētersones sacītā, šo apjomu vajadzēja koriģēt uz augšu līdz 40 000 vai 50 000 eiro. Savukārt pēc vairāku citu DB aptaujāto domām, svarīgākais jautājums būs, ko ar visu šo informāciju nodokļu administrācija darīs, kā izmantos šos datus un kas no šīm darbībām tiks pacelts publiskā līmenī, jo viena lieta ir biedēt sabiedrību - noķersim un vainīgie saņems taisnīgu sodu, bet pavisam kas cits ir «izrakties» cauri milzīgiem datu kalniem un tad secināt - šis tērē vairāk nekā nopelna, no kurienes šim cilvēkam vēl kādi papildu ienākumi, kuri nav deklarēti un tāpēc tie nākuši no pelēkās vai ēnu ekonomikas. Vienlaikus tiek pausta cerība, ka nebūs liela brēka un maza vilna un šajos slazdos reāli iekritīs nevis «sīkie gariņi», bet gan «lielās zivis». Par to, kā būs, rādīs laiks.