This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

ES uzņēmums nemaksā parādu - ko darīt?

12 marts 2019

Debitors - Zviedrijas uzņēmums - daļēji samaksājis par veiktajiem celtniecības pakalpojumiem, bet mums ir radušās aizdomas, ka atlikušo daļu tas nespēs samaksāt. Ar debitoru telefoniski ir bijušas vairākkārtējas pārrunas. Kādi dokumenti jāsagatavo? Vai jāpiemēro tā pati likumdošana, kas Latvijas šaubīgajiem debitoriem?

Atbild Modrīte Johansone, BDO zvērināta revidente, uz žurnāla iFinanses rakstā. 

Ja rodas šaubas par debitoru parada atgūšanu, tad apšaubāmās summas apmērā ir jāveido uzkrājumi nedrošajiem parādiem neatkarīgi no tā, vai debitors ir Latvijas rezidents vai nerezidents.

Situācijas aprakstā tas nav minēts, bet pieņemu, ka jautātājs gan līdz 2017 .gada 31 .decembrim, gan pēc 2018 .gada 1 .janvāra ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs. Tāpēc, sagatavojot UIN deklarāciju, ir jānoskaidro, kad ir radies debitoru parāds, kura atgūstamība ir apšaubāma. Ja debitoru parāds ir radies līdz 2017 .gada 31 .decembrim, tad, šādus parādus norakstot, nav jāpiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 9.panta nosacījumi. Līdz ar to nav jāpalielina ar UIN apliekamā bāze.

Ja debitoru parāds ir radies pēc 2018.gada 1.janvāra, tad, lai nepalielinātu ar UIN apliekamo bāzi, ir jābūt ievērotiem UIN likuma 9.panta 1. un 3.daļas nosacījumiem, t.i., ar UIN apliekamo bāzi uzņēmums drīkst nepalielināt, ja trīs gadu laikā pēc uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas vai debitoru parāda norakstīšanas bez uzkrājumu veidošanas uzņēmums ir veicis visas parādu piedzīšanas un atgūšanas darbības, kā arī ir ievērots viens no 9.panta 3.daļas nosacījumiem, piemēram,

debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, vai ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

Ja uzņēmumam ir uzkrāta liela nesadalītā peļņa uz 2017.gada 31.decembri, tad par uzkrājumiem nedrošiem debitoru parādiem, kas veidojušies līdz 2017.gada 31.decembrim, var samazināt ar UIN apliekamo bāzi par 75% no parāda summas, ja tiek ievēroti UIN likuma pārejas noteikumu 10. un 31 .punkts.

Izvērtējot reālo situāciju, ir jāsagatavo attiecīgie dokumenti, kas pamatotu uzņēmuma veiktās darbības vai konstatētās sekas. Ar telefonsarunām, manuprāt, pietiks tikai tad, ja debitoru parāds ir izveidojies līdz 2017.gada 31.decembrim un uzņēmums tam veido uzkrājumus, kas būtu uzskaitāmi atsevišķi, vai uzreiz noraksta neatgūstamo debitoru parādu izmaksās.

Ja parāds ir radies pēc 2018.gada 1.janvāra un uzņēmums nevēlas palielināt ar UIN apliekamo bāzi, tad būs nepieciešami dokumenti, lai varētu pierādīt, ka darīts viss, lai parādu atgūtu. Nevar viennozīmīgi pateikt, kādi dokumenti ir nepieciešami. Piemēram, ja ir notikusi tiesa un spriedums ir par parāda piedziņu, bet debitoram nekā vairs nav un no tā nevar neko piedzīt, tad es sagaidītu, ka uzņēmumam būtu tiesas spriedums un tiesu izpildītāja apstiprinājums par piedziņas neiespējamību. Ja debitors ir strādājošs uzņēmums, bet tas nedomā maksāt, tad gan, manuprāt, labāk būtu piesaistīt juristus, lai pārbaudes gadījumā uzņēmums varētu pierādīt, ka ir izdarīts viss, lai atgūtu parādu - sūtītas atgādinājuma vēstules u.tml. Šādā situācijā noteikti nepietiks ar telefonsarunām vien.

Atkarībā no neatgūtās summas lieluma uzņēmums var arī izvērtēt - varbūt ir lietderīgi piesaistīt parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēju sabiedrības, kas strādā arī Zviedrijā.

Avots: iFinanses