This site uses cookies to provide you with a more responsive and personalised service. By using this site you agree to our use of cookies. Please read our PRIVACY POLICY for more information on the cookies we use and how to delete or block them.
Publikācija:

DB | Īpašas nodokļu zonas «dzīvo» kalnos un salās

06 novembris 2018

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm.

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos. «Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus. 

Gara vēsture 

Db.lv jau vēstīja par KPV LV izvirzītā premjera amata kandidāta Alda Gobzema valdības iecerētās deklarācijas uzmetumā norādīto - analizēt iespējas ieviest diferencētās nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos. Tāpat vairākkārt vēstīts par idejām, īpaši no Latgales, piemēram, par iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa diferencēšanu pēc attāluma no Rīgas. Piemēram, uzņēmējs Raimonds Nipers savulaik intervijā DB piedāvāja ieviest ievērojami mazāku IIN likmi to uzņēmumu darbiniekiem, kuri rada jaunas darba vietas, piemēram, Latgalē: «Tas varētu būt terminēts atbalsts piecus vai var -būt pat 10 gadus. Investora jaunradītās darba vietās ražošanā Latgalē tiek piemērota 15% IIN likme, bet darbinieka alga nevarētu būt mazāka, piemēram, par 400 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā, ja investors rada tādas pašas darba vietas Rīgā vai Pierīgā, IIN likme būtu 23% vai pat 25%.» «Tās bija idejas, vēl pirms stājās spēkā nodokļu reforma, kuras rezultātā ir būtiski mainītas faktiski teju vai visas nodokļu jomas,» uzsver J. Zelmenis. Viņš gan norāda, ka šajā reformā nebija runas par atšķirīgām nodokļu likmēm vai nozarēm, kas strādā no Rīgas attālākajos reģionos, kur ir būtisks bezdarbs.

Īpašās teritorijas 

«Eiropā ir teritorijas, kurām ir noteikts citāds nodokļu režīms nekā pārējā attiecīgajā valstī, bet par to, vai tieši šāds modelis ir piemērojams Latvijā, ir vajadzīga ekspertu diskusija, jo galu galā tā ieviešanai (ja līdz tam nonāks) būs nepieciešama arī Eiropas Komisijas piekrišana vai vismaz neiebilšana,» skaidro J. Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar īpašo nodokļu statusu Livinjo Itālijā, tepat netālu Somijas sastāvā esošajās Ālandu salās, Spānijai piederošajā Tenerifē Kanāriju salās. «Ir jau vēl arī tāda unikāla neliela valsts, kas «iespiesta» Pireneju kalnos starp Franciju un Spāniju, - Andora, kura nav ES dalībvalsts, bet faktiski bauda visas ES nosacītās priekšrocības,» norāda J. Zelmenis. Viņš skaidro, ka visām minētajām teritorijām ir krietni citāds nodokļu režīms. «Nezinu, jo šajos piemēros ir runa par ļoti no pārējās valsts ar dabiskiem šķēršļiem - ūdeni, kalniem- nodalītām teritorijām,» uz jautājumu, vai kādu no šiem piemēriem var izmantot Latvijā, izvairīgs ir J. Zelmenis. Vienlaikus,viņš uzskata, ka jautājums par to būs politiķu rokās. «Ja pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola spēja īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa un daļēji arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, tad kāpēc uz kaut ko līdzīgu nevarētu atvēzēties arī nākamās valdības veidotāji?» uz jautājumu par to, vai kaut ko tādu vispār var saņemties darīt, ar pretjautājumu atbild J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā Padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%). Tiesa gan, šī kārtība ilgi nepastāvēja. 

Bez akcīzes zonas 

«Ir tādas teritorijas kā Livinjo, kur, ieraugot degvielas cenu vietējā degvielas uzpildes stacijā, negribas ticēt, jo tā ir zemāka nekā Latvijā, kaut arī akcīzes nodoklis degvielai Itālijā ir augstāks nekā pie mums. Bet izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs - Livinjo netiek piemērots ne akcīzes nodoklis, nedz arī pievienotās vērtības nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda arī uz līdzīgu ainu Ālandu salās, kur, braucot ar kuģi, netiek piemērotas Somijas akcīzes un pievienotās nodokļa likmes konkrētajām precēm. Savukārt Tenerifē akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa vietā ir vietējais nodoklis, kura pamatlikme ir 7%, kā arī samazinātā 3% un pat 0% likme. «Patēriņa preču tirgotājiem piemēro 0% likmi,» bilst J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka Kanāriju salu autonomo apgabalu nosacīti var dēvēt par savdabīgu Spānijas ofšoru, kas vienlaikus bauda arī Spānijas noslēgto nodokļu konvenciju un ES direktīvu un regulu labumus. «Faktiski Kanāriju salu autonomo apgabalu var uzskatīt par sava veida speciālo ekonomisko zonu, jo tajā strādājošajiem uzņēmējiem ir ne tikai 5% liels uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet arī reinvestētās peļņas neaplik-šana ar šo nodokli, ja triju gadu laikā tiek iegādāti pamatlīdzekļi 100 000 eiro vērtībā un tiek pastāvīgi nodarbināti vismaz 5-6 cilvēki,» skaidro J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka tādējādi šis reģions ir padarīts par ļoti pievilcīgu potenciālajiem investoriem, kaut arī viņiem strādājot ir jāmaksā nodoklis no apgrozījuma. J. Zelmenis vērš uzmanību uz to, ka Livinjo pie citu nodokļu atlaidēm vai neesamības ir salīdzinoši augsts uzņēmumu ienākuma nodoklis 24% apmērā, kam vēl jāpieskaita produkcijas (apgrozījuma) nodoklis 3,9% apmērā no atrašanās vietas un darbības jomas. «Tenerifē ir vēl interesantāk, jo uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 25%, bet banku pakalpojumu sniedzējiem tas sasniedz pat 30%,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, gan jāvērtē kopumā arī citu nodokļu likmes un esamība. Nodokļu eksperts vērš uzmanību uz to, ka attiecīgo valstu teritorijās attiecīgie nodokļi ir ar augstākām likmēm vai arī tiem nav attiecīgās teritorijas atvieglojumu. 

Andoras stāsts 

«Tas ir atsevišķs stāsts,» par Andoru nosaka J. Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Andora atrodas ne tikai specifiskā vietā Pireneju kalnos, bet arī tai ir specifiska pārvaldība, jo tā nav ES dalībvalsts, un tā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir tikai 10%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme līdz 2000 eiro mēnesī ir 0%, un 10% tā ir, tikai pārsniedzot 40 001 eiro gadā, un arī PVN ir tikai 4,5%. «Latvijā nav tādas kalnu teritorijas, kur kaut ko līdzīgu mēģināt,» smejoties norāda J. Zelmenis. Viņš piemetina, ka pētījumā apkoptie eksotiskie piemēri raisa domāšanu un liek uzdot jautājumus. «Latgalei noteikti kaut ko derētu darīt, un, kaut arī pašlaik var izmantot Latgales speciālās ekonomiskās zonas iespējas attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, tomēr ar tām pašlaik var nepietikt, lai piesaistītu daudzus investorus, jo pašlaik lielākās problēmas sagādā darbaspēka nodokļu slogs,» skaidro J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka var mēģināt īstenot Daugavpils lidlauka zonas attīstības projektu, kas varētu kļūt par būtisku magnētu visam Latgales reģionam. «Kaut kādus instrumentus jau vajadzēs, ja kaut ko tādu gribam attīstīt, bet tas atkal būs atkarīgs no politiķiem,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, tā būtu vēl viena iespēja stimulēt cilvēkus atgriezties savā tēvzemē. 

Vairāki instrumenti 

«Varam palūkoties uz reģionālajai attīstībai izmantoto instrumentu piemēriem tepat netālajās valstīs - Norvēģijā un Somijā,» aicina Krāslavā strādājoša šūšanas SIA Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe. Viņa norāda, ka krīze Latgalē turpinās: «Latgali ir pametuši aptuveni 100 000 cilvēku, kuru daļa labākajā gadījumā pārcēlusies un strādā Rīgā un Pierīgā, bet liela daļa ir ārzemēs.» Uzņēmējiem nav nekādas ieinteresētības investēt Latgalē. «Lai šo ieinteresētību radītu, ir vajadzīgas nodokļu sviras,» uzsver I. Zemdega-Grāpe. Pašlaik uzņēmējiem ir iespējas saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, taču tā nelielais apjoms nekādu interesi biznesam nerada. «Ja uzņēmumi (kuru neto apgrozījums ir viens milj. eiro un vairāk) strādā ar 2% lielu peļņu vai daļai vispār tādas nav, tad uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm nav nekādas nozīmes,» uz jautājumu par peļņas neaplikšanu ar nodokli atbild I. Zemdega-Grāpe. Viņasprāt, visbūtiskākie ir darbaspēka nodokļi. 

«Lai varētu diskutēt, ir vajadzīgs konkrēts piedāvājums, un, kamēr tāda nav, par to nevar teikt nedz jā, nedz nē,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš piebilst, ka nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai un daudzas likmes vienam nodoklim nav tas labākais risinājums.