Publikācija:

IIN revolūcija no 1. janvāra

14 decembris 2017

Māris Ķirsons |
Jeļena Bārtule , Nodokļu projektu vadītāja |

NODOKĻU IZMAIŅAS

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem 

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6-8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20-25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā. 

Būtiska reforma 

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes - bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro - 23% un virs 55 000 eiro gadā - jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule. Pozitīvi J. Bārtule vērtēja limita palielināšanu izdevumiem veselībai un izglītībai līdz 600 eiro, no kā var atgūt samaksāto IIN, vienlaikus gan šajā summā iekļaujot arī ziedojumus, kā arī plānveida operāciju un zobārstniecības tēriņus, kuri līdz šim bija iekļauti pilnā apmērā. Te gan jāņem vērā, ka ir vēl viens šo tēriņu IIN atmaksas slieksnis - līdz 50% no samaksātā IIN summas gada laikā. «Tas nozīmē - ja ir strādāts par minimālo algu un IIN ir mazs vai tā nav vispār, piemēram, ja ir viens vai divi apgādībā esoši bērni, tad arī IIN atmaksu par ziedojumiem, veselības vai izglītības tēriņiem atgūt nevarēs,» brīdināja J. Bārtule. Jāņem vērā, ka vēl par vienu procentpunktu pieaug arī valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu apmērs. 

Slogs grāmatvežiem 

«Ja par UIN pārmaiņām esmu noskaņota pozitīvi, tad par IIN izmaiņām nebūt ne,» secināja Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un SIA Numeri valdes locekle Lilita Bērziņa. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka «grāmatveži joprojām nezina, kā rēķinās algas». «Darbinieks, atnākot uz interviju, pasaka, cik vēlas saņemt uz rokas, bet, cik tas pēc jaunās kārtības būs bruto, man nav nekādas nojausmas,» skaidroja L. Bērziņa. Turklāt neesot problēmu, ka darbinieks strādā ar algas nodokļa grāmatiņu, neatkarīgi no tā viņa ienākums apliekams ar 20% vai 23% likmi. «Problēmas sākas tad, ja cilvēks strādā vairākās darba vietās,» norādīja L. Bērziņa. Viņa atzīst, ka ir veikta modelēšana. «Uzņēmējiem administratīvais slogs un izmaksas pieaugs, jo darba algu grāmatveži prasīs algas pieaugumu,» prognozēja L. Bērziņa. Viņa esot vīlusies - doma ir laba, bet izpildījums varētu būt labāks. 

Mērķis nav sasniegts 

«Nedomāju, ka trīs progresīvās likmes bija tas, ko vēlējāmies ieraudzīt. Tas ir pretēji tam, ko vēlējāmies, - sagaidīt uzņēmumus, kas maksā, un cilvēkus, kas saņem labu atalgojumu par savu darbu,» diskusijā atzina LTRK padomes locekle, nodokļu eksperte Elīna Rītiņa. Viņa saprotot, šie 31,4% ir pārdalīts solidaritātes nodoklis, tomēr attiecībā uz citiem ienākumiem minēta ir trešā progresīvā likme. «Manuprāt, nesamērīgi augsta likme, un tā ir atšķirīga no visiem citiem nodokļu reformas mērķiem - tā nesasniedz mērķi radīt saprotamu konkurētspēju,» secināja E. Rītiņa. Viņasprāt, ja arī būtu progresīvā nodokļa likme, tad Latvijas gadījumā ienākumu līmenis 55 000 eiro, no kura šāda (31,4%) likme jāsāk piemērot, salīdzinājumā ar citām valstīm ir ļoti zems. Toties tiek piemērota augsta nodokļa likme. Turklāt trijām progresīvajām likmēm ir vēl arī progresīvais ar IIN neapliekamais minimums, tikai ar to atšķirību, ka tas ir vērsts uz pretējo pusi: jo lielāka alga, jo tas mazāks - pie 1000 eiro mēnesī tas pārvēršas par 0. E. Rītiņa atzina, ka neviens vairs nevar pateikt, cik liela būs alga uz rokas, jo šis neapliekamais minimums ir peldošs, turklāt vēl ir vairākas IIN likmes. «Tas nav tas mērķis, ko gribētu redzēt: progresīvais IIN komplektā ar regresīvo - peldošo - neapliekamo minimumu, virzienam jābūt vērstam uz to, lai legāli tiktu maksāts maksimāli lielāks ienākumu līmenis,» norādīja E. Rītiņa. 

Vairākas lietas 

«Saknes, kādēļ šādas izmaiņas ir pieņemtas, ir jāmeklē nodokļu reformā, jo kopumā IIN reformas rezultātā iedzīvotāju (darba ņēmēju), nevis valsts vai pašvaldību rīcībā papildus paliks daudzi - vairāk nekā 20 milj. - eiro, un izšķiršanās par šādu risinājumu nebūt nebija viegla,» skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Sņucins. Viņš norādīja, ka nodokļu reformas pamats ir ierakstīts Nacionālajā attīstībās plānā - ekonomiskā izaugsme un arī strādājošo nevienlīdzības mazināšana, lai darba tirgū varētu iesaistīt un ļaut ar savām rokām nopelnīt arī tiem, kuriem nav iespēju saņemt lielu algu. 

«Risinājums - progresīvā IIN sistēma - nav nekas unikāls, jo tāda pastāv daudzās Eiropas valstīs, pāreja no plakanās (vienas likmes) sistēmas uz diferencēto (vairāku likmju) sistēmu vairāk ir filozofiska, jo līdz 20 004 eiro bruto gada ienākumiem visi - arī lielāko algu saņēmēji - maksās zemāko 20% IIN likmi, bet tai ienākumu daļai, kura pārsniegs šos 20 004 eiro, tiks piemērota 23% IIN likme un virs 55 000 eiro-jau 31,4% likme, kas veidojas no solidaritātes nodokļa reformas, kas tiek padarīta tuvāka pašam maksātājam,» skaidroja I. Šņucins. Viņš atzina, ka tik vienkāršā sistēma, kāda Latvijā bija pastāvējusi iepriekš ar visiem vienkāršu neapliekamo minimumu un vienu IIN likmi, vairs nepastāvēs. 

Konkurētspēja nepieaugs 

No darba devēju viedokļa galvenā problēma ir tā, ka kvalificētajiem darbiniekiem ar labu atalgojumu nav tik lielas pretimnākšanas, kāda ir mazo algu saņēmējiem. Proti, IIN likme ienākumiem virs 20 004 eiro bruto gadā jau ir tāda pati kā pašlaik - 23%, bez tam šādu ienākumu saņēmējiem vairs netiek piemērots ar IIN neapliekamais minimums, turklāt pieaug valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likme. 

«Tā ir problēma, kas mazina konkurētspēju, jo, tiklīdz tiek piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti, tā faktiski darbaspēka nodokļu slogs nesamazinās, turklāt no uzņēmēju skatupunkta kopējās darbaspēka izmaksas pieaug, jo katrs viens eiro virs 1000 eiro neto nākamgad Latvijā izmaksās dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā,» atzina E. Rītiņa. Viņa secināja, ka tieši dārgo speciālistu algotajiem - uzņēmējiem - jaunā sistēma konkurētspēju samazinās, jo darbaspēka nodokļu slogs nesamazināsies salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. «Sākotnēji tas bija iecerēts kā komplekss pasākums, taču rezultātā tas vairs nav tāds, kāds bija iecerēts,» piemetināja E. Rītiņa. Viņa par nepareizu uzskata arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu (par vienu procentpunktu), kaut arī par pareizu atzīst šī nodokļu maksājuma sasaisti ar veselības apdrošināšanu, jo tas ir motivators maksāt nodokļus. 

I. Šņucins atzina, ka likmes pieaugums gan darba devējam, gan ņēmējam ir proporcionāli sadalīts (katram + 0,5%), un veselībai ir vajadzīgs papildus finansējums. «Nevaru piekrist, ka strādājošie ar lielu algu nav ieguvēji, jo par 3% būs zemāka likme, ko piemēros ienākumiem līdz 20 004 eiro bruto gadā, turklāt arī nākamā likme 23% ir tieši tāda pati, kāda tā ir pašlaik, un pieaugums sociālo iemaksu likmē nepaņems visu, ko iegūs darbinieks no mazākas IIN likmes. Tas nozīmē, ka zaudētāju faktiski nav vai arī, ja būs, tad ļoti maza daļa,» skaidroja I. Šņucins. E. Rītiņa piebilda, ka uzņēmums ar darbinieku lielākoties vienojas par bruto algu. Tas, ka daļai algas samazinās IIN, ir darba ņēmēju ieguvumus, taču no uzņēmēja puses ir redzams izmaksu pieaugums komplektā ar sarežģītu grāmatvedību. 

Vispirms konsultēs 

Bija jautājumi par drošības izjūtu attiecībās ar nodokļu administrāciju, jo jaunajā sistēmā būs neskaidrības, kas var raisīt neapzinātas kļūdas, kuras noved pie uzrēķiniem, strīdiem un pat tiesvedībām. I. Šņucins norādīja, ka VID jau pašlaik īsteno praksi - konsultēt vispirms un tikai tad sodīt. Tādējādi nepamatoti uzrēķini nav mērķis ne VID, ne arī biznesam. Tāpat skanēja aicinājums padomāt uz priekšu, lai diferencēto neapliekamo minimumu varētu piemērot jau algas izmaksas brīdī, tādējādi nebūtu nepieciešama atmaksa. Šī iemesla dēļ ir divas reizes gadā šī neapliekamā minimuma par katru strādājošo sūtīšana (pārskatīšana) rada neziņu, cik tad liels tas īsti būs. 

Labumi ar griestiem 

RISEBA prorektors studiju darbā Ilmārs Kreituss interesējās par nodokļu sistēmas izmaiņu ietekmi uz pensiju sistēmu, proti, tiek stimulēta valsts sociālo iemaksu apjoma palielināšanās, taču demogrāfiskā situācija nākotnē raisa jautājumus par valsts pensiju apmēriem. Tāpēc līdz šim tika stimulēta cilvēku iniciatīva ieguldīt naudu trešā līmeņa pensiju sistēmā. Savukārt izmaiņas ir vērstas uz pretējo pusi, jo tās nemotivēs cilvēkam pašam domāt par savu nākotnes pensiju, jo nodoklis no tā pašreizējo 10% vietā būs 20%, turklāt minimālais ieguldījuma termiņš piecu gadu vietā nu būs desmit gadu, turklāt ir vēl viens ierobežojošais faktors - ne vairāk kā 4000 eiro gadā. «Mērķis ir fiskāls,» lakoniski paskaidroja I. Šņucins. «Precīzs burvju formulējums - fiskālais efekts, te daudz ko nosaka specifiskās nianses, jo kopējās izmaksas var pieaugt,» rezumēja E. Rītiņa.